Vācieši ēd vairāk eko-zivju.
WWF aicina palielināt vides aizsardzību un godīgu tirdzniecību, ņemot vērā pieaugošo patēriņu.
Vācieši ēd arvien vairāk organisko zivju. Saskaņā ar WWF datiem vairāk nekā 29 procenti no savvaļā nozvejotajām zivīm, kas ir pieejamas Vācijā, nāk no zivsaimniecības, kas ir daļa no "Marine Stewardship Council" (MSC) programmas. Tās ir zivsaimniecības, kurām vai nu jau ir MSC sertifikāts, vai arī tās ir pieteikušās. Sertifikāts apzīmē videi draudzīgu makšķerēšanu, un to iesaka WWF.
"Ir iepriecinoša tendence uz bioloģiskajām zivīm. Taču tā ir tikai viena medaļas puse. No otras puses, mums Vācijas tirgū joprojām ir pārāk daudz zivju, kuru nozveja iznīcina jūras vidi un izlaupa zivju krājumus. " sacīja Pasaules Dabas fonda zivsaimniecības eksperte Katrīna Cuko.
Saskaņā ar Zivju informācijas centra (FIZ) šodien publicētajiem datiem zivju un jūras velšu patēriņš Vācijā uz vienu iedzīvotāju 2007.gadā bija 16,4 kilogrami. Tas nozīmē, ka kopš 2004. gada patēriņš ir pieaudzis gandrīz par 20 procentiem. Ņemot vērā pieaugošo patēriņu, WWF aicina politiķus, zivju pārstrādātājus un mazumtirgotājus pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu videi draudzīgu un godīgu zveju.
Pārzveja, destruktīvas zvejas metodes un bieži vien novēršamā zivju un citu jūras dzīvnieku piezveja ir vieni no lielākajiem draudiem okeāniem. Piemēram, uz katru kilogramu jūrasmēles uz šķīvja vismaz seši kilogrami zivju, īpaši mazuļu, tiek izmesti pār bortu kā atkritumi, bieži vien agonijā. "Šis ir viens no klusākajiem skandāliem mūsu jūrās," sacīja Cuko. WWF aicina ES zivsaimniecības ministrus samazināt nozvejas kvotas tādiem apdraudētiem krājumiem kā Ziemeļjūras mencas un efektīvi apkarot piezveju.
Turklāt saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem zivju patēriņš notiek uz pasaules nabadzīgo iedzīvotāju rēķina. "Pēc tam, kad Eiropa pēdējo desmitgažu laikā ir nozvejojusi savus ūdeņus sausus, mēs tagad nekaunīgi palīdzam sev pie Rietumāfrikas krastiem," kritizē Zucco. Taču pieaugošais zivju patēriņš Vācijā ir pieņemams tikai tad, ja vispirms tiek apmierinātas to cilvēku vajadzības, kuru izdzīvošanai nepieciešama zivju piegāde. ES vairs nedrīkst piedalīties Āfrikas ūdeņu izmantošanā, un tai ir jānoslēdz godīgas zvejas nolīgumi ar skartajām valstīm.
WWF iesaka patērētājiem, pērkot zivis, meklēt zilo MSC zīmogu ar stilizētu zivi. Pašlaik tas galvenokārt atrodams saldētajās precēs. Vairāk nekā 250 produktu, īpaši Aļaskas pollaka, savvaļas Aļaskas lasis un siļķes, ir pieejami ar ekomarķējumu, un šī tendence pieaug.
Visā pasaulē astoņi procenti no zivsaimniecībām, kas paredzētas lietošanai pārtikā, ir iekļauti MSC programmā. Turpretim 88 procenti krājumu ES ūdeņos ir pārzvejoti. Visā pasaulē 77 procenti zivju krājumu tiek uzskatīti par noslogotiem vai pārzvejotiem.
Avots: Berlīne [WWF]
