Iespēja mērķtiecīgi veicināt dzīvnieku labturību
Eiropas Savienībā (ES) notiekošās dzīvnieku labturības politikas reformas paver lielas iespējas mērķtiecīgai saimniecību veicināšanai – taču, lai tas notiktu, dzīvnieku labturības dati ir jāsaista ar lauksaimniecības, tirdzniecības un uztura politiku: pie šāda secinājuma nonākusi pētnieki Hohenheimas Universitātē Štutgartē. Prof Dr. Kristīne Vīka un zinātniskā līdzstrādniece Sāra Dusela saskata progresu dzīvnieku labturības jomā lauksaimniecībā kopš ES mēroga noteikumu ieviešanas. Tomēr viņi sūdzas arī par ievērojamiem zināšanu trūkumiem. No viņu viedokļa to slēgšana un finansiālu stimulu radīšana pārmaiņām lauksaimniecībā ir nepieciešama, lai Eiropā sasniegtu augstāku dzīvnieku labturības līmeni.
Ar stratēģiju “no lauku sētas līdz galdam” ES ir noteikusi stūrakmeņus Eiropas lauksaimniecības un pārtikas sistēmas ilgtspējīgai pārveidei. Viens no vairākiem deklarētajiem mērķiem ir uzlabot dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību lauksaimniecībā, veicot reformas lopkopībā, transportā un kaušanā līdz pat tirdzniecībai un patēriņam.
Eiropas Komisija šobrīd pārskata noteikumus par dzīvnieku labturību lauksaimniecībā. Nesen tika pabeigta tā sauktā "fitnesa pārbaude". Tas kalpo, lai pārbaudītu esošo dzīvnieku labturības noteikumu ietekmi un vajadzības gadījumā tos uzlabotu. Prof Dr. Wieck no Hohenheimas universitātes Lauksaimniecības un pārtikas politikas katedras un zinātniskā asistente Sāra Dusela. Viņu zināšanas palīdz atrast daudzsološas rīcības iespējas un novērtēt plānoto pasākumu ietekmi.
Būtiskas zināšanu nepilnības
Pēc pētnieku domām, esošie noteikumi ir devuši progresu dzīvnieku labturībā lauksaimniecībā. Tomēr atšķirības piemērošanā un izpildē joprojām kavē iekšējo tirgu un salīdzināma dzīvnieku labturības līmeņa sasniegšanu ES.
Turklāt pastāv ievērojamas zināšanu nepilnības: "Trūkst informācijas par dzīvnieku turēšanas, transportēšanas un kaušanas apstākļiem atsevišķās dalībvalstīs," nožēlo Prof. Dr. wieck “Turklāt esošie noteikumi koncentrējas uz resursiem, piemēram, telpu un apsaimniekošanas pasākumiem. Dzīvnieku labklājība joprojām ir pārāk maz fiksēta uz pašiem dzīvniekiem. Pat ja esošie ES noteikumi tiktu pilnībā īstenoti, tie, iespējams, varētu nodrošināt tikai noteiktu dzīvnieku labturības pamatprasību ievērošanu. Dzīvnieku labturība nav pietiekami noteikta, pamatojoties uz dzīvnieku stāvokli.
Lai tomēr sniegtu informāciju piemērotības pārbaudei, dažādu lopkopības sistēmu priekšrocības un riski tika atvasināti no zinātniskās literatūras un tika izmantotas ekspertu zināšanas. "Tas ļāva aptuvenu aplēsi par ES noteikumu ietekmi uz dzīvniekiem, fermām un citām ieinteresētajām personām," skaidro Sāra Dusela.
Radīt finansiālus stimulus un stiprināt esošās iniciatīvas
Pēc abu zinātnieku domām, valsts mēroga lauksaimniecības pāreja uz ievērojami augstākiem dzīvnieku labturības standartiem nedarbosies tikai ar tirgus palīdzību, kas uzsver nepieciešamību pēc valsts pasākumiem dzīvnieku labturības uzlabošanai. “Izšķirošs punkts ir finansiālais stimuls. Bet pašlaik ES līmenī nav visaptverošas finansēšanas stratēģijas, kas sasaistītu lauksaimniecības, tirdzniecības un pārtikas politiku, sistemātiski sasaistītu maksājumus ar progresu dzīvnieku labturības jomā un tādējādi nodrošinātu mērķtiecīgu finansiālu atbalstu pārejai uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem,” stāsta prof. wieck
Papildus kopējai lauksaimniecības politikai pētnieki uzskata, ka jau ir daudzsološas iniciatīvas, kas var veicināt dzīvnieku labturību ES līmenī, un tāpēc tās būtu jāstiprina. Tie ietver plānoto ES dzīvnieku labturības marķējumu, iespējamo ES dzīvnieku labturības uzraudzību un līdzvērtīgu dzīvnieku labturības standartu iekļaušanu ES tirdzniecības nolīgumos, lai ES standartus neapdraudētu lētāks imports.
