Nākotnes barības ražošana: kukaiņu kā alternatīva olbaltumvielu avota potenciāls
Vai kukaiņu rūpnieciskā audzēšana dzīvnieku barībai var dot ieguldījumu pieaugošā pasaules iedzīvotāju ēdināšanā? Atbildei uz šo jautājumu ir veltīta izstāde “Inhouse Farming – Feed & Food Show”, kas norisināsies no 12. gada 15. līdz 2024. novembrim Hannoveres izstāžu centrā. DLG (Vācijas lauksaimniecības biedrība) organizētā B2B platforma koncentrējas uz tehnoloģijām un risinājumiem, kas parāda, ka kukaiņus tagad var ekonomiski izmantot kā alternatīvu proteīna avotu ilgtspējīgai dzīvnieku barībai. “Inhouse Farming” optimāli papildina pasaulē vadošo izstādi EuroTier un EnergyDecentral, starptautiski vadošo platformu decentralizētai energoapgādei, kas arī notiek vienlaikus, ar jaunām perspektīvām un biznesa modeļiem visai vērtību ķēdei.
Kukaiņi ir prof. Dr. Nils Borčards, DLG pētniecības un attīstības vadītājs, trūkstošais posms aprites ekonomikā. “Tās var būt nākotnes dzīvnieku barība, jo nodrošina vērtīgas olbaltumvielas, taukus un citas uzturvielas. Turklāt to ražošana ir ļoti resursefektīva.” Bet kas padara tos par izejvielu barības ražošanai nākotnē? Atbildes uz šo jautājumu Hannoverē sniegs “Iekšējās lauksaimniecības – barības un pārtikas izstāde” novembra vidū.
Melns karavīrs lido fokusā
Šobrīd ES ir apstiprinātas septiņas kukaiņu sugas, kuras var izmantot kā “pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” lopu barošanai. Melnās kareivju mušas (Hermetia illucens) kāpuri ir izrādījušies ideāli piemēroti dzīvnieku barības ražošanai. To olbaltumvielu saturs ir salīdzināms ar sojas pupu miltiem – 40 līdz 47 procenti sausnā. "Kāpuru potenciāls ir milzīgs," apstiprina Dr. Frenks Hillers, Big Dutchman izpilddirektors. Jo tie ražo augstas kvalitātes olbaltumvielas no citādi grūti izmantojamām atliekām, kas ir ideāli piemērotas dzīvnieku barībai. Hillers pieļauj, ka alternatīvais olbaltumvielu avots var neatgriezeniski aizstāt ievērojamu daļu no Eiropā ievestās sojas. Šī iemesla dēļ Big Dutchman ir apvienojis savas esošās zināšanas kukaiņu turēšanas un ražošanas jomā 2020. gadā dibinātajā Better Insect Solutions. Uzņēmums, kas specializējas kompleksos risinājumos kukaiņu audzēšanai, savas sistēmas prezentē izstādē “Inhouse Farming – Feed & Food Show”.
Kā tie izskatās praksē, varēja redzēt Hvirringā (Dānijā) 2023. gada novembrī - kad tika atklāta Enorm Biofactory, šobrīd lielākā kukaiņu audzētava Ziemeļeiropā. Melno karavīru mušu kāpuri tiek audzēti uz vietas 22.000 XNUMX kvadrātmetru platībā un pārstrādāti kukaiņu olbaltumvielās un eļļā. Liela daļa tehnoloģiju, tostarp gaisa kondicionēšanas sistēmas audzēšanas un nobarošanas vietām, izplūdes gaisa attīrīšana un siltuma atgūšana, šķidruma padeve un nobarošanas kastes, nāk no Better Insect Solutions. Eksperti plāno un būvē pilnīgas augsto tehnoloģiju kukaiņu fermas investoriem, tostarp audzēšanu, nobarošanu un pārstrādi. Sortimentā esošās ļoti automatizētās, modulārās nobarošanas sistēmas ir vairāk paredzētas lauksaimniekiem, kuri vēlas paļauties uz citu ienākumu avotu kā kukaiņu nobarotāji.
Mājlopu barošanas iespējas
Enorm Biofactory audzētās melnās karavīru mušas saņem pārtiku, kas galvenokārt sastāv no reģionālās pārtikas rūpniecības atliekām. Pēc aptuveni divpadsmit dienām kāpuri tiek pārstrādāti kukaiņu eļļā un miltos, kas fermu izmēģinājumos jau ir uzrādījuši daudzsološus rezultātus mājputnu un cūku ražošanā un dzīvnieku veselībā. Mērķis ir saražot 100 tonnas kāpuru dienā. Izmantojot proteīna barību uz kukaiņu bāzes, Eiropas lauksaimnieki nākotnē vēlas izvairīties no sojas importa no ārzemēm. Lai arī labvēlīgie kukaiņi kā zivju barības sastāvdaļa ir apstiprināti kopš 2017. gada, šāda dzīvnieku barība līdz šim ir bijusi nišas produkts Eiropā. Tikai kopš 2021. gada septembra ES ir iespējams izbarot cūkas un mājputnus ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām no labvēlīgiem kukaiņiem, piemērojot atbrīvojumu. Tas paver jaunas izaugsmes jomas kukaiņu proteīnu ražotājiem, piemēram, Livin Farms AgriFood, Illucens un Viscon.
Taču tādi eksperti kā prof. Nils Borchard redz vēl vairāk iespējamo pielietojumu. Saimniecībā audzētos kukaiņus vai to sastāvdaļas var izmantot ne tikai dzīvnieku barībā, bet arī gaļas aizstājēju un citu pārtikas produktu ražošanā, kā arī kosmētikas ražošanā. Līdz šim kukaiņu proteīna ražošana bieži ir bijusi sarežģīta no ekonomiskā viedokļa, jo ražošanas un pārstrādes procesi vēl nespēj konkurēt ar parasto barību. "Lauksaimniecības blakusproduktu un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izmantošana kā barība kukaiņu audzēšanai var palīdzēt samazināt ražošanas izmaksas," saka Borčards. Kā izmantot organisko atlieku un atkritumu potenciālu, tāpēc tas ir viens no jautājumiem, kas tiks apspriests kukaiņu tematiskās dienas ietvaros 12. novembrī “Ekspertu posms: iekšzemes lauksaimniecība”. Speciālists satura veidošanā ir IPIFF (International Platform of Insects for Food and Feed), bezpeļņas ES organizācija, kas pārstāv kukaiņu ražošanas nozares intereses.
Kukaiņi kā pārstrādes profesionāļi
Atbilde uz šo jautājumu jau sen ir piesaistījusi pētniecības institūtus un jaunuzņēmumus. Atlieku ir vairāk nekā pietiekami, jo “Eiropas Savienībā katru gadu rodas aptuveni 58 miljoni tonnu neizmantotas pārtikas,” skaidro Prof. Dr.-Ing. Jorgs Voidaskis no Pforcheimas universitātes. Universitāte jau vairākus gadus sadarbojas ar Alpha-Protein, jaunuzņēmumu no Bruchsal. “Papildus piemērotu pārtikas rūpniecības blakusproduktu izvēlei varētu optimizēt arī jutīgo dzīvnieku apiešanos,” skaidro ilgtspējīgas produktu attīstības eksperts. Alpha-Protein izmanto šos blakusproduktus kā barību miltu tārpam (Tenebrio molitor) un pārstrādā tos olbaltumvielām bagātā izejvielā ar vitamīniem, nepiesātinātajām taukskābēm un minerālvielām.
“Turklāt, audzējot miltu tārpus, mēs iegūstam ar barības vielām bagātu augu mēslojumu, kam ir daudz citu pozitīvu efektu, piemēram, augsnes aktivizēšana un ilgstoša mēslošana. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, izmantojot izmestas kukaiņu ādas (t.i., eksuviju), mēs panākam visu mūsu materiālu plūsmu pilnīgu pārstrādi,” saka uzņēmuma dibinātājs Gia Tien Ngo. Tie tiek radīti dabiskā kausēšanas procesā un tiek izmantoti, lai radītu ilgtspējīgus produktus, piemēram, alternatīvu plastmasu. Pētnieki tagad izmantos pirmā projekta rezultātus. Galvenā uzmanība tiek pievērsta audzēšanas procesa sistēmām un automatizācijai. Pašlaik Ludvigshafenā tiek plānota rūpnieciskā ražošana divu hektāru platībā. Ik gadu tajā paredzēts saražot 1.000 tonnu žāvētu kukaiņu un vairāk nekā 5.000 tonnu mēslojuma. Plānots kā primāro dzīvnieku barības avotu izmantot novecojušu maizi no vietējām maizes ceptuvēm.
Automatizētās audzēšanas izaicinājumi
Vides faktoru, piemēram, temperatūras un mitruma, kontrole, precīza apiešanās ar jutīgajām mušu olām un tikko izšķīlušos kāpuru vienmērīga porciju sadalīšana ir sarežģīti uzdevumi, kas jārisina, automatizējot audzēšanu – par tēmu "Iekšējās lauksaimniecības" izstādes uzņēmumi. - Barības un pārtikas šovs". WEDA Dammann & Westerkamp, barošanas tehnoloģiju speciālists, būs tur Hannoverē. Uzņēmums no Lutten nesen piegādāja Portugāles uzņēmumam EntoGreen atbilstošu sistēmu, kas ietver kontroli un procesa vizualizāciju. Konteineru un maisīšanas tvertņu sistēmā melnās karavīru mušas kāpuri tiek baroti ar atlikumiem, līdz tie sasniedz galīgo svaru. Integrētā dozēšanas sistēma nodrošina individuālu kombināciju un precīzu barības substrāta sadalīšanu nobarošanas traukos. Atlikumi, uz kuriem plaukst kāpuri, sastāv no reģionālajiem augu atkritumiem, kurus vairs nevar izmantot pārtikas ražošanā. “Sistēma katru dienu ģenerē substrātu aptuveni 25 tonnu kāpuru izlaidei. Tā modulārā struktūra ļauj viegli mērogot turpmākai paplašināšanai,” skaidro WEDA eksporta vadītājs Gabriels Šmits. Jau tiek plānota jauna rūpnīca, kas no 2025. gada ražos līdz 210 tonnām dzīvu kāpuru ar ikdienas izejvielu ievadi 45 tonnu apmērā.
