Nolēma par lopkopības marķēšanu
Pagājušajā nedēļā piektdien Vācijas Bundestāgs pieņēma federālā pārtikas un lauksaimniecības ministra Sema Özdemira iesniegto likumu par obligāto valsts lopkopības marķēšanu. Tāpat tika nolemts veikt izmaiņas būvnormatīvā, lai atvieglotu šķūņa pārbūvi. Lopkopības marķējums aptver piecus lopkopības veidus: "Klēts", "Klēts+vieta", "Svaiga gaisa stallis", "Izbrauciens/ganības" un "Bioloģiskā". Likums sākotnēji regulē cūku nobarošanu, un tas ir ātri attiecināms uz citām dzīvnieku sugām, citām vērtību ķēdes jomām, piemēram, gastronomijā un dzīvnieku dzīves ciklā.
Turklāt kūts pārveides likuma rezolūcija ļaus lopkopības uzņēmumiem turpmāk vieglāk pielāgot savas kūtis dzīvniekiem draudzīgākiem lopkopības veidiem. Likums paredz privilēģijas saskaņā ar būvniecības likumu uzņēmumiem, kuri vēlas pārveidot savus staļļus, lai pārveidotu savu esošo lopkopību par "svaiga gaisa stabuli", "āra/ganības" vai "bioloģisko" lopkopību. Mājdzīvnieku īpašniekiem nav jāsamazina krājumi. Tāpat iespējams, ka jaunu nomaiņas ēku var uzbūvēt citā vietā, nevis vecā ēka. Tas nozīmē, ka lopkopība saglabājas iespējama arī rezerves staļļa būvniecības laikā.
Paredzams, ka abi likumi tagad tiks apspriesti Bundesrātā 7. jūlijā, taču tiem nav nepieciešams tur apstiprinājums.
Federālais ministrs Sems Özdemirs skaidro: "Šodien ir laba diena mūsu valsts lopkopības saimniecībām un patērētājiem. Ar obligāto lopkopības marķējumu un kūts pārveidošanas vienkāršošanu mēs šodien risinām divus ļoti svarīgus blokus, kas ir būtiski ir nepieciešama nākotnes lopkopība. Tas nozīmē, ka pēc krīzes gadiem un daudziem marķēšanas mēģinājumiem beidzot ir uzsākta lopkopības restrukturizācija. Tas ir liels un kopīgs koalīcijas panākums mūsu lauksaimniecībai. Mazāk dzīvnieku turēšana labāk un mūsu lauksaimniekiem ir labas ekonomiskās izredzes, tas ir mūsu mērķis.
Labai gaļai arī turpmāk vajadzētu nākt no Vācijas. Ar obligāto lopkopības marķējumu patērētāji plauktā vai pie gaļas letes varēs redzēt, kā dzīvnieks tika turēts. Tagad sākam ar cūkgaļu, pamazām pievienosim arī citas dzīvnieku sugas un arī citus tirdzniecības kanālus, lai pēc tam arī Jūs kā patērētājs restorānā varētu redzēt, kā tika turēta Jūsu šnicele. Tas arī stiprina dzīvnieku labturību. Līdz ar izmaiņām būvniecības likumā mēs atvieglojam lopkopības saimniecībām iespēju pārveidot savas saimniecības par dzīvniekiem draudzīgām.
Paldies luksoforu grupām un visiem, kas atbalsta lopkopības pārveidi. Aiz šodien sasniegtā stāv sagatavošanās darbi, tostarp Borherta komisijas un Topošās Lauksaimniecības komisijas darbs.
Vienmēr esmu teicis: man lopkopības etiķetē ir arī norāde par izcelsmi. Patērētājiem būtu jāzina, kā dzīvnieks tika turēts, un viņi vēlas zināt, kur tas tika turēts. Tādā veidā viņi var pieņemt apzinātu pirkuma lēmumu un aktīvi atbalstīt reģionālo vērtību radīšanu un augstus vides un dzīvnieku labturības standartus.
