Kā garšo bioloģiskā Eiropa?
Ceļojums pa Eiropu garšas ziņā vienmēr ir pastaiga pa virvi. Āboli, jogurts vai gaļas izstrādājumi mājās garšo savādāk nekā ārzemēs. Šeit ietekmē ne tikai svētku noskaņa – patiesībā bioloģiskie produkti tiek audzēti un pārstrādāti kaimiņvalstīs pēc dažādām specifikācijām. Rezultāts ir atšķirības, kuras jūs varat saost, redzēt un nogaršot. ES projekts Ecropolis vēlas izsekot katrai valstij raksturīgajām atšķirībām. Starta lielgabals tika izšauts sākuma sanāksmē Frikā, Šveices Ārgavas kantonā.
Sensorā garšas karte bioloģiskajiem produktiem
Eiropas metropoļu gājēju zonās nav obligāti jāiepazīst valsts kultūra. Aplūkojot ēdienkartes, lielveikalu plauktus un rituālus, kas saistīti ar pārtikas kultūru, visticamāk, šī piekļuve tiks radīta. Atšķirību ietekmē ne tikai tipiski reģionālie izstrādājumi vai sastāvdaļas, bet kultivēšana jau nosaka kursu tipiskām garšām. Eiropas audzētāju un ražotāju asociāciju noteikumi nosaka, kā pārtiku drīkst audzēt, novākt un pārstrādāt – piemēram, tiek ierobežota noteiktu piedevu un aromātu izmantošana.
Tādējādi bioloģisko produktu pircēji ir pieraduši pie katras produktu grupas specifiskas garšas. Ēdot bioloģisko ābolu no kaimiņvalsts, cerības uz produktu tāpēc neattaisnojas. Kairinājums un noraidīšana var būt reakcija uz to. Ecropolis projekta ietvaros izveidotā "garšu karte" attēlo katrai valstij raksturīgās bioloģiskās lauksaimniecības klientu vēlmes. Tādējādi karte skaidri parāda, kuras bioloģisko produktu īpašības ir īpaši iecienītas Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas un Šveices patērētāju vidū. Tiek ņemti vērā piena produkti, maizes izstrādājumi, gaļas izstrādājumi, eļļas, tomātu produkti un āboli. Bund Naturkost Naturwaren Manufacturing and Trade (BNN), Getingenes Universitāte un ttz Bremerhaven nosaka vācu gaumi Eiropas "garšas kartei".
360 testa ēdāji novērtē sensoro kvalitāti ttz Bremerhaven sensorā laboratorija pārbauda arī to, cik noteicošā ir laba sirdsapziņa, baudot bioloģiskos produktus pozitīvā garšas tēlam un kāda ir ēdiena faktisko īpašību ietekme uz to. "Izmantojot patērētāju testus ar 360 testa personām, mēs saņemam izvēlēto bioloģisko produktu smaržas, garšas un izskata novērtējumus un salīdzinām rezultātus ar tradicionālo produktu sensorajiem iespaidiem. Subjektīvie patērētāju spriedumi un objektīvi dati no aprakstošās sensorās analīzes tiek apvienoti, lai atrastu noskaidro, kuri produkti ir balstīti uz kādām maņu īpašībām partnervalstīs tiek dota priekšroka, skaidro Dr. Marks Lohmans, ttz sensorās laboratorijas vadītājs.
Šāds pētījums, kas ietver pārstrādātus produktus un koncentrējas uz patērētāju vēlmēm, iepriekš nav bijis. "garšas kartes" attēlu papildina projekta partneri no Polijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes un Šveices, kuri arī veic sensoros testus pēc vienādām specifikācijām.
Spriedums par gaumi kā "kompass" produktu optimizācijai ES projektā Ecropolis zinātnieki domā arī par produktu attīstību. Papildus maņu iespaidam tiek jautātas novirzes no cerībām un pirkuma nodomiem. "Uz to var atvasināt ieteikumus produktu izstrādei un mārketingam. Galu galā pat bioloģiskajā segmentā ilgtermiņā var sevi apliecināt tikai tas produkts, kas garšo pārliecinoši.
Ja patērētājam tas garšo savādāk nekā parasts salīdzināms produkts, tas var būt atšķirīgo ražošanas apstākļu dēļ. Ja šīs atšķirības tiek izskaidrotas patērētājiem, viņi pozitīvāk izturēsies pret jaunajām garšas pieredzēm. Baudas pieredzei ir pārliecinošāks un noturīgāks efekts nekā racionāliem argumentiem," stāsta projekta vadītāja Kirstena Bučekere no daudzu gadu pieredzes ar bioloģisko pārtiku.
Rezultāti var sniegt ražotājiem vērtīgu informāciju par to, kā palielināt savu produktu popularitāti patērētāju vidū un tādējādi palielināt savu tirgus daļu. Uzņēmumi un asociācijas iegūst daudz labāku izpratni par ražošanas metodēm un iespējamajiem izejvielu izmantošanas veidiem.
Apkopotas zināšanas par produktiem pēc pieprasījuma
Izmeklēšanas rezultāti tiek apkopoti interaktīvā tiešsaistes datubāzē, ko sauc par OSIS (Organic Sensory Information System). Lietotājam draudzīgās platformas dizains būs pieejams četru gadu projekta perioda beigās.
Tādējādi patērētājiem, mazumtirgotājiem un ražotājiem ir pieejami pamatoti un atjaunināti dati par bioloģiskajiem produktiem un Eiropas patērētāju vēlmēm. Šveices Bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūts (FiBL) ir atbildīgs par projekta koordinēšanu, ko Eiropas Komisija finansē 7. pētniecības pamatprogrammā ar 2,1 miljonu eiro.
Ttz Bremerhaven uzskata sevi par novatorisku pētījumu pakalpojumu sniedzēju un veic uz lietojumprogrammām orientētu izpēti un izstrādi. Saskaņā ar ttz Bremerhaven vadību starptautiska pārbaudītu ekspertu komanda darbojas pārtikas tehnoloģiju un bioprocesu inženierijas, analīzes, kā arī ūdens, enerģijas un ainavu pārvaldības, veselības sistēmu un administrācijas un programmatūras jomās.
Avots: Bremerhaven [TTZ]
