Atjautība par zaļo gaisa kondicionēšanu no Austrālijas

Sidnejas Tehnoloģiju universitātes pētnieki Austrālijā atjauno ļoti efektīvu 1970 gaisa kondicionēšanas tehnoloģiju. Tam ir potenciāls ietaupīt lielu enerģijas daudzumu.

John Dartnell komanda inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē paļaujas uz tā dēvēto netiešās iztvaikošanas dzesēšanas procesu. Sākotnēji šo tehnoloģiju izstrādāja Sadraudzības zinātnes un rūpniecības pētniecības organizācijas (CSIRO) zinātnieks Don Pescod. To galvenokārt izmantoja telefonu apmaiņu atdalīšanai attālos reģionos. Tomēr ierobežotā komercializācija un attīstība 1980 gados un mainīgā telekomunikāciju tehnoloģija Pescod attīstībai izraisīja pagaidu pārtraukumu.

Pieaugošā vajadzība pēc videi draudzīgām iekštelpu dzesēšanas sistēmām pamudināja Džonu Dartnelu un viņa komandu atdzīvināt Peskoda ideju. Viņa pieeja bija izmantot ūdeni kā netiešu dzesēšanas šķidrumu, izmantojot plastmasas siltummaini, bez atdzesējamā gaisa mitrināšanas. Šajā procesā ūdens tiek iztvaicēts un tādējādi nodrošina dzesēšanu. Ūdens iztvaikošana notiek caur izlietotā gaisa plūsmu no ēkas, kas tiek izvadīta caur siltummaini. Cita gaisa plūsma caur siltummaini tiek virzīta ēkā un tiek atdzesēta ar ūdens iztvaikošanas dzesēšanu, nesaskaroties ar to. Šī enerģijas atgūšanas metode ir ļoti efektīva un ļauj ēkās ar minimālu enerģijas patēriņu vienlaicīgi piegādāt lielu daudzumu atdzesēta svaiga gaisa.

Lai gan parastās iztvaikošanas dzesēšanas sistēmas jau ir sevi pierādījušas sausos klimatiskajos apstākļos, mitros reģionos tas tā nav. Savienojot netiešo iztvaikošanas dzesēšanu ar nelielu parasto dzesēšanas iekārtu, Pescod process var būt arī efektīvs un ekonomisks šajos reģionos. Džona Dartnela un viņa komandas darbs ir parādījis, ka netiešā iztvaikošanas dzesēšana izmanto mazāk nekā trešdaļu no parastās sistēmas enerģijas. Mitros reģionos ietaupījuma potenciāls ir pat piecdesmit procenti.

Dartnela komandas darbs jau ir izraisījis potenciālo finansētāju interesi Austrālijā, kā arī divus ASV uzņēmumus, kas strādā pie līdzīgām sistēmām. "Mēs esam atgriezušies tur, kur CSIRO pārtrauca, un tagad varam pierādīt sistēmas rentabilitāti un tajā pašā laikā parādīt, ka tehnoloģija ir pareizā izvēle no ekoloģiskā viedokļa," sacīja Dartnels.

Avots: Sidneja [Ranke-Heinemann Institute]

Komentāri (0)

Pagaidām komentāri šeit nav publicēti

Uzraksti komentāru

  1. Publicējiet komentāru kā viesis.
Pielikumi (0 / 3)
Kopīgojiet savu atrašanās vietu