Īpaši mazie uzņēmumi pieņem darbā, izmantojot tīklus

2008. gadā 49 procenti uzņēmumu izmantoja savu darbinieku personiskos kontaktus, lai atrastu piemērotu personālu. Mazo uzņēmumu, kuros ir mazāk par desmit darbiniekiem, īpatsvars bija 53 procenti. Savukārt lielajos uzņēmumos, kuros strādā 200 un vairāk darbinieku, sociālos tīklus izmantoja mazāk nekā trešdaļa. Tas ir Nodarbinātības pētījumu institūta (IAB) pētījuma rezultāts.

Lielajos uzņēmumos, aizpildot vakances, bieži tiek izveidotas formālas struktūras, norāda IAB. No otras puses, mazos uzņēmumos lielāks sociālais tuvums nozīmē, ka informāciju var vieglāk ieviest neoficiāli. Kopumā 29 procenti jauno darbinieku pieņemti caur tīkliem.

Īpaši bieži personisko kontaktu ceļā tika aizpildīti amati ar zemām kvalifikācijas prasībām. 21 procentam jauno darbā pieņemto, izmantojot tīklus, nebija nepieciešama profesionālā kvalifikācija. Tas attiecās tikai uz 14 procentiem jauno darbinieku bez tīkliem. Taču arvien biežāk personīgie kontakti tika izmantoti arī amatiem darba tirgus augšējā segmentā, norāda darba tirgus pētnieces Sabīne Klingere un Martina Rebjēna: "Piemēram, amati, kuros nepieciešamas līdera īpašības, salīdzinoši biežāk tika aizpildīti ar tīklu starpniecību."

Tīklus visbiežāk izmanto lauksaimniecība, būvniecība un tirdzniecība

Saskaņā ar IAB pētījumu, 57 procenti uzņēmumu lauksaimniecības un mežsaimniecības, 54 procenti uzņēmumu būvniecības nozarē un 52 procenti uzņēmumu mazumtirdzniecības, viesmīlības un transporta jomā meklēja jaunus darbiniekus personīgos kontaktos. Bieži tika iesaistīti arī darbi ar sarežģītiem darba apstākļiem: 18 procenti darbavietu, kas 2008. gadā tika aizpildītas sociālajos tīklos, bija, piemēram, fiziska piepūle, neregulāras darba stundas, trokšņa vai karstuma iedarbība. Citā veidā piešķirto darbu gadījumā īpatsvars bija tikai desmit procenti.

IAB pētījums pieejams internetā plkst

http://doku.iab.de/kurzber/2009/kb2409.pdf

Avots: Nirnberga [ iab ]