Vācija darbaspēka izmaksu ziņā pa vidu
Jauni skaitļi apstiprina IMK analīzes tendenci
Runājot par darbaspēka izmaksām privātajam sektoram, Vācija joprojām atrodas "veco" ES 15 vidū - septītajā vietā aiz svarīgiem Ziemeļeiropas un Rietumeiropas tirdzniecības partneriem. Federālā statistikas biroja jaunie skaitļi liecina, ka darbaspēka izmaksu analīze, ko Makroekonomikas un biznesa cikla izpētes institūts (IMK) nesen iesniedza Hansa Bēklera fondam par 2009. un 2010. gada pirmo ceturksni, attiecas arī uz 2010. gadu kopumā. "Vācijas ekonomikas starptautiskā konkurētspēja ir izcila, ko pierāda arī rekordlielie eksporta rādītāji," saka Prof. Dr. Gustavs A. Horns, IMK zinātniskais direktors. "Tomēr šai attīstībai ir divas puses: ilgstošais, salīdzinoši zemais algu pieaugums Vācijā stiprina eksporta ekonomiku, bet iekšzemes pieprasījumam bija mazs stimuls, un tas ir veicinājis draudošo ekonomikas nesabalansētību eirozonā. Tagad mēs esam Redzot nelielu algu un patēriņa kāpumu, šī gada kāpumu vairs tik vienpusēji nenosaka eksports. Taču pastāvīga tendences maiņa joprojām ir gaidāma.
Federālā statistikas biroja šodien publicētā publikācija apstiprina Eiropas darbaspēka izmaksu salīdzinājuma tendenci, ar kuru IMK prezentēja marta sākumā: Privātā sektora darbaspēka izmaksu ziņā Eiropā Vācija atpaliek no Dānijas, Beļģijas, Zviedrijas, Francijas. , Luksemburga un Nīderlande.
Ja skatās tikai uz darbaspēka izmaksām ražošanas sektorā, tad saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem Vācija 2010.gadā bija piektajā vietā – aiz Beļģijas, Zviedrijas, Dānijas un Francijas. 2009. gadā saskaņā ar IMK pētījumu Vācija joprojām ieņēma trešo vietu rūpniecības darbaspēka izmaksu ziņā. Līdz ar to Vācijas rūpniecības cenu konkurētspēja 2010. gadā salīdzinājumā ar citām ES valstīm pieauga. "Tomēr nevajadzētu pārvērtēt šādas ranga nobīdes ne vienā, ne otrā virzienā. Jo bieži vien atšķirības ir mazākas par vienu eiro," saka Horns. Turklāt, lai arī ražošanas sektora rādītāji ir svarīgi, tos nevajadzētu aplūkot izolēti. Nozare gūst labumu no salīdzinoši zemā darbaspēka izmaksu līmeņa pakalpojumu nozarēs, kur ir pieprasīti daudzi priekšpakalpojumi. "Tāpēc ir pilnīgi pareizi, ka Federālais statistikas birojs jau vairākus gadus fiksē darbaspēka izmaksas visam privātajam sektoram. Šāda pieeja ir jēgpilnāka nekā vienpusēji darbaspēka izmaksu ierobežojumi apstrādes rūpniecībā," saka Horns.
Avots: Disedorfa [ Hansa Bēklera fonds ]
