Gaļas aizstājēju ražošana pieauga par trešdaļu
Arvien vairāk Vācijas patērētāju izvēlas veģetāros un vegāniskos ēdienus. Gaļas aizstājējproduktu ražošana pērn pieauga no gandrīz 60,4 tūkstošiem tonnu līdz aptuveni 83,7 tūkstošiem tonnu. Tas atbilst gandrīz 39 procentu pieaugumam, ziņo Federālais statistikas birojs.
Tagad lielveikalos ir pieejams liels skaits augu izcelsmes gaļas alternatīvu. Tofu, tempeh un sojas gaļa ir izgatavota no sojas pupiņām. Savukārt Seitan gaļai līdzīgu konsistenci iegūst no kviešu proteīna. Pākšaugus, piemēram, zirņus, aunazirņus, pupiņas un saldās lupīnas, bieži izmanto gaļas un desu alternatīvām. Šādu gaļas aizstājēju vērtība pieauga no 272,8 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 374,9 miljoniem eiro 2020. gadā (plus 37%). Tomēr tas joprojām ir ļoti zems, salīdzinot ar saražotās gaļas un gaļas produktu vērtību, kas bija 38,6 reizes lielāka – 100 miljardi eiro.
Ilgtermiņā vācieši ēd arvien mazāk gaļu. 1978. gadā gaļas gatavošanai un cepšanai mājsaimniecībā vidēji mēnesī patērēja 6,7 kilogramus gaļas, savukārt 2018. gadā tikai 2,3 kilogramus. Īpaši strauji samazinājies cūkgaļas patēriņš (3,1 kg līdz 900 g), taču mazāk tiek ēsta arī liellopu gaļa (1,5 kg līdz 600 g) un putnu gaļa (1,3 kg līdz 800 g). Taču arī vidējais mājsaimniecības lielums šajā periodā ir samazinājies no 2,5 uz 2 cilvēkiem. Skaitļi iegūti no ienākumu un patēriņa apsekojuma (EVS), kam ik pēc pieciem gadiem tiek aptaujāti aptuveni 60.000 XNUMX mājsaimniecību. Patēriņā ietilpst svaiga gaļa, tostarp malta gaļa, savukārt sālīta gaļa un kūpināta gaļa tiek reģistrēta atsevišķi.
Heike Kreutz, www.bzfe.de
