Varas iestādes pastiprina procedūras saistībā ar pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem

Akadēmijas Fresenius praktiķu sanāksme akcentē jaunos noteikumus un iespējamos apdraudējumus produktu ražošanā un pārtikas patēriņā

Ne tikai kopš nesenākā zirga gaļas skandāla "drošas pārtikas" tēma ir bijusi uz visiem lūpām - burtiski - arī ārpus nozares. Patērētāji ir nemierīgāki nekā jebkad agrāk un ir skeptiski par to, kuriem ražotājiem un produktiem viņi patiešām var uzticēties un kuriem ir ieteicama piesardzība.

Kvalitātes nodrošināšanas un vadības, normatīvo lietu jomas pārstāvji uzzināja, kādas sekas varas iestādes ir izdarījušas no pēdējo gadu pārtikas skandāliem, kā uzņēmumi var radīt lielāku drošību ražošanā un piegādes ķēdē un ar kādām jaunām briesmām ir jārēķinās. kā arī laboratorijas un higiēnas vadība 5. "QA Leader Conference" Fresenius akadēmijā 12. gada 13. un 2013. jūnijā Ķelnē.

Britta Šinka konferencē Federālās pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrijas (BMELV) vārdā runāja par aktuālajām oficiālajām informācijas vadlīnijām, kas stājas spēkā pārtikas tiesību aktu pārkāpumu gadījumā. Pārtikas, patēriņa preču un barības likumu grāmatas (LFGB) 40. punkta 1. daļas 2. teikuma jaunais regulējums, kas stājās spēkā 4. gada 28. maijā, dotu iestādēm iespēju pēc pienācīgas apsvērt, informēt sabiedrību, ja ir pamatotas aizdomas, ka LFGB noteikumi ir pārkāpti ne mazumā, jaunā regulējuma kodolu rezumēja Šinks. Jaunās regulas fons galvenokārt ir jaunākie notikumi, kas saistīti ar pārtiku, kas satur nedeklarētu zirga gaļu, kas skaidri parādīja, ka līdz šim spēkā esošie noteikumi ne vienmēr garantē ātru un atbilstošu informāciju, turpināja Schink. Tāpēc 2013. gada rudenī tika panākta plaša politiska vienprātība par šā punkta jauno regulējumu. Attiecībā uz pieļauto "neievērojamo apjomu" Šinks norādīja, ka, no vienas puses, tas nozīmē pieļaujamo robežvērtību, maksimālo līmeņu vai maksimālo daudzumu pārsniegšanu. Savukārt tiek risināti arī gadījumi, kuros ir būtisks vai atkārtots citu likuma ietvaros esošo noteikumu pārkāpums, par ko var gaidīt vismaz 2012 eiro naudas sodu.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas neseno spriedumu šaubas, kas radušās par grozītā 40. punkta saderību ar Eiropas tiesību aktiem, pēc būtības nav atbilstošas, jo šis punkts ir klasificēts kā "nav a priori pretrunā Eiropas tiesību aktiem". Tomēr šis jautājums vēl nav galīgi noskaidrots un jāskatās, kādi būs turpmākie valsts tiesību akti, uzsvēra Šinks. No otras puses, federālā valdība jau ir ieņēmusi skaidru nostāju: pēc tās domām, šis punkts sniedz vērtīgu ieguldījumu patērētāju aizsardzībā, jo patērētāji var pieņemt lēmumus tikai tad, ja viņiem ir visa nepieciešamā informācija, secināja Schink.

Izejvielas: esiet uzmanīgi, pērkot no riska valstīm

Izejvielu kvalitāte un pārstrāde ir sarežģīts jautājums saistībā ar drošu pārtiku. Jo īpaši piegādes avoti rada lielu drošības risku. Bernhards Millers (Safefood-Online) sniedza informāciju speciālistu konferencē par tēmu "Risku identificēšana un vadība izejvielu iepirkumā" un nosauca lielākos izaicinājumus monitoringam: Galvenā problēma ir ražošanas procesu caurskatāmības trūkums, kas To izraisīs kultūras atšķirības apstrādē ar pārtiku, valodas barjeras un juridiskās izpratnes trūkums par šo tēmu trešās valstīs vēl vairāk saasinās, skaidroja Millere. Turklāt izejvielu iepirkumu un kontroli apgrūtina grūti saprotama vai tikai nepilnīga dokumentācija, transporta riski un tas, ka organizatoriski iespējama tikai izlases veida izlase.

Tomēr pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pienākums ir apzināt visus iespējamos apdraudējumus un iespēju robežās tos novērst, novērst vai samazināt līdz pieņemamam līmenim. Apdraudējums ir jākontrolē (tostarp izejmateriāli un iepakojums), lai tiktu garantēta pārtikas nekaitīgums – šī atbildība pastāv arī tad, ja pārtika tiek importēta no valsts, kas nav ES valsts. Valstis, kuras ir īpaši apdraudētas pārtikas nekaitīguma ziņā, ir valstis ar zemu attīstības līmeni un/vai augstu korupcijas līmeni, kuras kopumā nevar pilnībā vai tikai ar grūtībām atbilst Eiropas standartiem, saka Millere.

Izaugsmes konkurētspējas indekss (GCI, Global Competitiveness Index) vai korupcijas varbūtības indekss (CPI, Corruption Perceptions Index) sniedz orientāciju, uz kurām valstīm tas attiecas. Millere norādīja, ka valsts vienmēr ir jāklasificē kā riska valsts, ja, pamatojoties uz informāciju no oficiāliem avotiem (ES: RASFF, Pārtikas un barības ātrās trauksmes sistēma) vai iekšējiem incidentiem vai sūdzībām, radās šaubas par piegādāto preču drošību.

Kā aizsardzības pasākumus Millers ieteica izveidot iespējamo apdraudējumu uzraudzības sistēmu, integrēt riska pārvaldības tēmu esošajā vadības sistēmā un īstenot preventīvus pasākumus, lai izvairītos no atsaukšanas vai atgriešanas.

Jauns alergēnu risks: gaļas alerģija

Vācijā vien seši procenti iedzīvotāju cieš no pārtikas alerģijām. Liela daļa alerģiju izraisītāju (90 procenti) jau ir zināmi: alergēni, kuriem nepieciešams marķējums, ir olas, soja, rieksti un vēžveidīgie. dr

Savā prezentācijā Kristofs Persins (Eurofins) paskaidroja, uz kurām tēmām praktiskajai alergēnu pārvaldībai šobrīd vajadzētu pievērst uzmanību. Piemēram, Persin iepazīstināja ar jauniem 2012. gada skaitļiem, kas liecina, ka neliels skaits produktu, uz kuriem attiecas obligātais marķējums, joprojām tiek pārdoti bez atbilstošas ​​deklarācijas. Pēc Persina teiktā, vislielākais pozitīvo paraugu skaits testā bija alergēniem sinepēm, mandelēm, lazdu riekstiem, pienam un lipeklim. Jo īpaši lipekļa gadījumā bija daudz konstatējumu produktos, no kuriem daži pat paziņoja, ka tie ir "bez" šī alergēna. Ļoti bieži bijuši arī pozitīvi bez deklarācijas atradumi šokolādē (alergēni: piens un lazdu rieksti) un garšvielu preparātos (alergēns: sinepes). Persins norādīja, ka alergēni sastāvdaļu sarakstā obligāti ir jāizceļ ar likumu un arī beramo preču marķēšana būs obligāta no 13.gada 2014.decembra. Visbeidzot, eksperts ziņoja par jaunu alerģijas formu, kas nebija novērota ilgu laiku un iepriekš bija pazīstama kā "gaļas alerģija" vai "gaļas alerģija".

"a-gal alerģija". Pēc Persina teiktā, cietušie bieži pamostas naktī ar alerģiskām reakcijām, kas var sasniegt anafilaktisku šoku. Šādos gadījumos gaļas patērēšana parasti ir pirms trīs līdz sešām stundām, lai sākotnēji nebūtu aizdomas par alerģiju. Tomēr nejaušs novērojums varēja izskaidrot šo lietu: cilvēki, kurus skārusi alerģija, reaģēja uz ērču kodumiem ar spēcīgu ādas reakciju un anti-alfa-gal IgE antivielu veidošanos.

Tādējādi skaidrojums par aizkavētu alerģisku reakciju pēc gaļas ēšanas:

Terapeitiskās antivielas ("cetuksimabs") lietošana dažiem pacientiem pēc vienas devas ievadīšanas izraisa smagas alerģiskas reakcijas, ko izraisa sastāvā esošā alfa-galaktoze (a-Gal) cukura struktūra, skaidroja Persins. Izņemot cilvēkus un pērtiķus, tas notiek visu citu zīdītāju audos, un cilvēka ķermenis to atzīst par svešzemju. Tāpēc attiecīgā cukura struktūra tagad ir jāuzskata par alergēnu un jāņem vērā kā daļa no alergēnu pārvaldības, uzsvēra Persins.

 

Konferences dokumentus ar visu Fresenius konferences lekciju scenārijiem var saņemt Fresenius akadēmijā par EUR 295 plus PVN.

Sazinieties ar:

Fresenius GmbH akadēmija
Annika Koterba
Old Hellweg 46
44379 Dortmund

Tālrunis: 0231-75896-74
Fakss: 0231-75896-53

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu Lai parādītu JavaScript jābūt ieslēgtam! 
www.akademie-fresenius.de 

Avots: Dortmunde, Ķelne [ Fresenius Academy ]