Saskaņā ar Federālā statistikas biroja galīgajiem aprēķiniem vidējais patēriņa cenu indekss Vācijā 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, pieauga par 1,1% pēc 1,4% 2002. gadā un 2,0% 2001. gadā. Tas ir zemākais pieaugums kopš 1999. gada (+ 0,6, XNUMX %).

Gada vidējās inflācijas turpmāko pavājināšanos galvenokārt nosaka būtisks cenu kritums tehniskajām precēm, piemēram, informācijas apstrādes iekārtām (-20,4% 2003.gadā vidēji gadā) un sadzīves tehnikai (-0,7%), kā arī stabilajām cenām pārtikas sektorā ( - 0,1%). Turklāt ietekmi atstāja lēnāks cenu kāpums izmitināšanas un restorānu pakalpojumiem (+ 0,9%).

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1084 reizes

Riema federālajā dzīvnieku vīrusu slimību izpētes centrā Bavārijā ir aitas skrepi slimības gadījums
apstiprināts.

Tā ir aita no Vidus Frankonijas. Nokauto dzīvnieku nokaušanas laikā pārbaudīja, vai tajā nav skrepi. Federālais dzīvnieku vīrusu slimību pētniecības centrs ir skaidri parādījis aitām TSE tipisko prionu proteīnu.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1258 reizes

Pikantais variants tikai nišas produkts

Vācijas pilsoņu jogurta patēriņš pagātnē ir gandrīz nepārtraukti pieaudzis un 15,7. gadā sasniedza jaunu rekordu, kopā sverot 2003 kilogramus. Patērētāji nepārprotami dod priekšroku jogurtiem, kam pievienoti augļi. Apmēram divas trešdaļas privāto mājsaimniecību izmanto šo iespēju, iepērkoties. Gandrīz ceturtā daļa jogurta atstāj to dabīgu. Pikantais jogurts ir nišas segments. Taču, kā liecina ZMP/CMA izejdatu analīzes rezultāti, kas balstīti uz Patērētāju pētījumu biedrības mājsaimniecību paneli, tas izraisa arvien lielāku interesi.

Savukārt, runājot par bioloģiskā jogurta pārdošanu, preču klāsta struktūras dēļ tendence ir tieši pretēja: divas trešdaļas no pārdošanas apjoma nāk no dabīgā jogurta un vienu trešdaļu no augļu jogurta. Tas varētu būt saistīts ar atšķirīgo patērētāju iepirkšanās paradumu, kā arī ar ražošanu. Jo bioloģisko augļu jogurta ražošana uzņēmumiem ir ļoti sarežģīta un vienlaikus arī izmaksu ziņā ietilpīga, jo pārstrādei jāiepērk salīdzinoši mazi bioloģiskie augļi.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1199 reizes

Lauksaimniecības produkti bieži vien ir lētāki

Patēriņa cenas svaigai lauksaimniecības produkcijai pagājušajā gadā ir bijušas stabilas vai pat samazinājušās, piemēram, cenas liellopu un cūkgaļai, vistas un pīles cepetim, dzeramajam pienam un sviestam, sieram un kviešu miltiem. Augstākas prasības dominēja teļa gaļai un jēra gaļai, olām un kartupeļiem, kā arī dažiem augļu un dārzeņu veidiem.

Saskaņā ar reprezentatīvajām ZMP aptaujām cehā, sautētas liellopu gaļas kilograma cena saglabājās stabila – vidēji 8,55 eiro gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, Vācijas patērētājiem šis samazinājums bija par 25 centiem lētāks. Pērkot cūkgaļas kakla cepeti, Vācijas patērētāji ietaupīja 6,20 centus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par kilogramu vidējo cenu 34 eiro, bet salīdzinājumā ar 2001.gadu ietaupīja pat 80 centus. Svaiga vistas šnicele 2003.gadā vidēji maksāja 7,91 eiro kilogramā, kas ir par aptuveni 60 centiem lētāk nekā gadu iepriekš. 3,5. gadā patērētāji varēja iegādāties litru piena izturīgā vienreizējās lietošanas iepakojumā ar 2003 procentu tauku saturu vidēji par 58 centiem, kas ir par trim centiem lētāk nekā 2002. gadā. Pērkot Allgäu Emmentaler, gabalpreces, 45 procenti tauku, viņi maksāja vidēji 6,50 eiro par kilogramu un tādējādi ietaupīja 25 centus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1219 reizes

Liellopu un gaļas

Gaļas tirgos vairumtirgotāji un miesnieki bija apmierināti ar biznesu 2003.gada pēdējās divās nedēļās, tika tirgoti lieli liellopu gaļas daudzumi un krājumi varēja tikt samazināti. Attiecīgi tirdzniecību jaunā gada pirmajā pilnajā nedēļā raksturoja iesūknēts pieprasījums un papildu pirkumi. Interese arvien vairāk vērsta uz salīdzinoši lētākām precēm no patēriņa un pārstrādes sektora. Cenas par to bija vērstas uz augšu, savukārt smalkie griezumi bieži tika pārdoti nedaudz lētāk. Liellopu tirgos jauni buļļi nebija pieejami. Tāpēc kaušanas uzņēmumi paaugstināja cenas par vīriešu kārtas kaujamiem dzīvniekiem. Sieviešu kārtas liellopi arī netika piedāvāti pārāk plaši, un arī par tiem bija jāmaksā dārgāk nekā 2003. gada beigās. Federālais budžets jaunbuļļiem R3 pārskata nedēļā pieauga par sešiem centiem līdz 2,36 eiro par kilogramu kaušanas svara; nedēļā pirms Ziemassvētkiem bija samaksāti tikai 2,18 eiro. Kaujamām govīm O3 vidējais rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu pieauga par pieciem centiem līdz 1,56 eiro par kilogramu; pirms Ziemassvētkiem bija 1,43 eiro. Pozitīvas tendences bija arī liellopu gaļas nosūtīšanā uz kaimiņvalstīm; šur tur varētu uzspiest nedaudz augstākas cenas. – Tuvākajā nedēļā turpinās ierobežot gaļas liellopu skaitu. Līdz ar to varētu turpināties no ražotāju viedokļa iepriecinošā cenu tendence jaunbuļļiem un kaujamām govīm. – Tāpat kā ar liellopu gaļu, teļa gaļas krājumi vairumtirdzniecības tirgos bija gandrīz iztīrīti. Šonedēļ pieprasījums ir nomierinājies, bet teļa gaļas cenas joprojām ir ļoti stabilā līmenī. Saskaņā ar provizorisko informāciju, izmaksas par teļiem, kas norādītas kā vienreizējs maksājums, bija 4,77 eiro par vienu kilogramu nokautā svara federālajā līmenī. - Lauksaimniecības teļiem tiek piedāvātas stabilas līdz fiksētas cenas.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1077 reizes

Par melniem nokautiem liellopiem bez nepieciešamajiem GSE testiem ziņots arī no Brēmenes, Ziemeļreinas-Vestfālenes un Rehiemlandes-Pfalcas. Arī Brēmenē liellopi tika nokauti bez GSE testa

Pārbaudot neskaidros gadījumus valsts mēroga liellopu datubāzē, Brēmenes veselības iestāde 8. gada 2004. janvārī konstatēja, ka četriem Brēmerhāfenē nokautiem liellopiem, kas bija vecāki par 2003 mēnešiem, laika posmā no 24. gada janvāra līdz septembrim nav veikta GSE pārbaude. Brēmerhāfenes kautuvē tie nejauši tika iedalīti jaunākajiem kaujamajiem dzīvniekiem, kuriem nav jāveic pārbaudes. Minētajā periodā Zēštatē kopumā nokauti ap 24.200 20 liellopu. Varas iestādes pašlaik izskata XNUMX lietas Brēmenē-Štatē un sešas Brēmenē-Nordā, kuru izskatīšana vēl nav pilnībā pabeigta.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1172 reizes

Turpmāk par jaunākajām norisēm šajā tautsaimniecības nozarē interesenti var uzzināt tikko publicētajā Vācijas zivsaimniecības nozares 2003. gada pārskatā. Gada pārskatu katru gadu publicē Federālā patērētāju aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības ministrija.

Ziņojumā 18 rakstos vispusīgi aprakstīta situācija Vācijas zivsaimniecības nozarē. Gada pārskata I daļā aplūkoti Vācijas, Eiropas un starptautiskās zivsaimniecības politikas galvenie punkti, kā arī dažādu zivsaimniecības nozaru ekonomiskā situācija. II daļā tiek ziņots par Vācijas zivsaimniecības pētniecības aktivitātēm gan jūras zvejas, gan iekšējo ūdeņu zvejas jomā. III daļā dažādos rakstos ir aprakstīta zvejas flote, zvejas aizsardzības laivas un zvejniecības izpētes kuģi, uz kuģa esošo meteoroloģisko staciju darbs un jūrniecības un sociālā apdrošināšana. Tam seko plaša statistika IV daļā, un V daļā ziņojumu noslēdz pārskats par kontaktpersonām zivsaimniecības jautājumos.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1157 reizes

2004 nelielas izmaiņas veikalu cenās

Kopš GSE krīzes, kas 2000. gada beigās satricināja Vācijas gaļas tirgu, Vācijas pilsoņi nelabprāt uzturā lieto liellopu gaļu. Un arī 2004. gadā atgriešanās pie vecajām patēriņa vērtībām nav gaidāma, jo īpaši tāpēc, ka ekonomiski grūtajos laikos priekšroka tiek dota lētākai cūkgaļai. Tāpēc paredzamajam liellopu gaļas piedāvājumam no vietējās un ārvalstu produkcijas, tāpat kā iepriekšējā gadā, vajadzētu būt pietiekamam pieprasījumam un noturēt patēriņa cenas stabilas iepriekšējā līmenī.

Vācijas pilsoņu gaļas patēriņš, kas strauji sarucis pēc liellopu gaļas slimības GSE sākuma un 2001. gadā bija nokrities līdz tikai 6,8 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju, 2002. gadā atkal atjaunojās. 8,4. gadā tas saglabājās vidēji pie 2003 kilogramiem. Iepriekšējo gadu daudzumi - no 9,5 līdz 10,5 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju gadā - šobrīd vēl nebūt nav sasniegti.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1076 reizes

Sekojiet vārdiem ar darbiem!

Reaģējot uz federālā ministra Künasta paziņojumu, ka viņa vēlas veicināt vairāk pētījumu zaļās gēnu inženierijas jomā un ģenētiski modificētu produktu apstiprināšanu tirgū, CDU/CSU parlamentārās grupas biotehnoloģijas un gēnu inženierijas komisārs Helmuts Heiderihs MdB, un atbildīgā vēlēšanu apgabala locekle Christa Reichard Bundestāga locekle:

Ņemot vērā Künasta jaunākos izteikumus, izbrīnā berzē acis, taču: labāk vēlāk nekā nekad, kaut vai federālajā valdībā izdarītā spiediena dēļ realizēt tā saukto "inovācijas gadu".

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1169 reizes

HIT datu un GSE testu salīdzinājums

Vācijā GSE testē liellopus no kaušanas vecuma, kas ir 24 mēneši. Visā Eiropā šo testu izraksta un veic tikai no 30 mēnešu vecuma. Visiem Vācijā turētajiem liellopiem ir jābūt divām krotālijām un dzīvnieka pasei, un par tiem ir jābūt reģistrētiem valsts mēroga liellopu izcelsmes nodrošināšanas un informācijas sistēmu datubāzē (HIT datu bāze), kur tiek reģistrēts arī kaušanas datums. Salīdzinot šo centrālo liellopu datubāzi ar datiem no federālo zemju GSE pārbaudēm, ir parādīts, ka neatbilstības var atrast ātri un mērķtiecīgi, atklāja Vācijas Lauksaimnieku asociācija (DBV). Tāpēc pašreizējā sabiedriskajā diskusijā nevajadzētu nobīdīt otrajā plānā pozitīvo rezultātu, saskaņā ar kuru izsekojamības sistēma darbojas nevainojami pat ar miljoniem testu līdz pat atsevišķam dzīvniekam. Sistēma, kuru atbalsta visi iesaistītie, tostarp vairāk nekā 180.000 XNUMX lauksaimnieku, ir izturējusi savu izturības pārbaudi, skaidroja DBV. Tāpēc izsekojamības jēdzienu nevajadzētu apšaubīt, bet tas ir jāturpina izmantot, lai mērķtiecīgi sodītu par pārkāpumiem.

2003. gadā Vācijā kopumā tika veikti aptuveni 2,9 miljoni GSE testu. Neatbilstības tika konstatētas aptuveni 10.000 611 gadījumos, no kurām lielāko daļu var izsekot pārraides un ievades kļūdām. To gadījumu skaits, kurus nevar uzreiz noskaidrot, pēc varas iestāžu pašreizējām zināšanām ir samazinājies līdz aptuveni 3. Balstoties uz gandrīz 0,02 miljoniem veikto GSE testu, tas ir 3 procentu daļa. Jābaidās, ka daži no šīs kaušanas bez oficiālas uzraudzības tika veiktas un tika pārkāpti normatīvie akti. Tā sauktā melnā kaušana ir noziedzīgs nodarījums ar cietumsodu līdz XNUMX gadiem, uzsvēra DBV. DBV bez ierunām atbalsta tik bargus sodus.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1121 reizes

Kā ceturtdien paziņoja Uztura un lauku teritoriju ministrija (8., Janvāris) Štutgartē, bija 7. Janvāris 2004 sāka valsts GSE laboratorijas datu pārbaudes izmēģinājuma posmu. Šajā skrīningā pirms izejmateriāla izlaišanas un testējamā dzīvnieka gaļas laišanai tirgū var pārbaudīt neapstrādātus datus, kas iegūti GSE testā laboratorijās. Pārbaudes procedūras pārkāpumi ir jāatzīst nekavējoties, palielinās testa kvalitāte un tiek novērstas atsaukšanas darbības. Negatīvie konstatējumi tiek automātiski nosūtīti sūtītājam pēc datu pārbaudes, izmantojot tieši faksa servera pakalpojumu.

Pirmajā testa fāzē kopš 1. 2003 decembris - apgabals ar lielāku kautuvi un GSE laboratoriju ar ļoti apmierinošiem rezultātiem laboratorijas datu pārbaudē. Pārējie rajoni sākās no 7. Janvāris 2004 piedalījās laboratorijas datu pārbaudē.

1.   0 Kommentar
2.   Parādīts 1270 reizes