ziņu kanāls

CMA radio spot ir labi uztverts

Kvalitātes biedrības "Amatniecības meistara kvalitāte" Ziemassvētku radio raidījums ar lielu atsaucību

Tieši Ziemassvētku laikā CMA veidoja radio raidījumu kvalitātes asociācijai "Handwerkliche Meister Qualität", kurā patērētājiem tika sniegti interesanti padomi iepirkšanās un svētku cepeša gatavošanā. Bez miesnieka meistara piedalījās arī pazīstamā pavāre un ēdienu stiliste Susanne Vössing no Vox programmas "Kochduell".

Šķita, ka šis redakcijas pakalpojuma piedāvājums precīzi atbilda uzrunāto raidorganizāciju vajadzībām, jo ​​ieguldījumu pieprasīja līdzšinējais rekordliels radiostaciju skaits – kopumā 42 radiostacijas, lai to integrētu savos programmās. Vācijas Federatīvā Republika tika pārraidīta gandrīz visur – no Radio NORA Ķīlē līdz antenai Südbaden Freiburgā un no Aachen 100 līdz Radio WSW Weißwasser, Saksijā.

Lasīt vairāk

Teļa gaļa ir maz un dārga

Gada sākumā iztīrītas vairumtirdzniecības tirgus akcijas

Pērkot teļa gaļu, patērētājiem jārēķinās ar pastāvīgi lieliem izdevumiem. Neskatoties uz pieprasījuma samazināšanos, cenas pēc gadu mijas nesamazinājās, kā cerēts. Iemesls: Teļa gaļas krājumi vairumtirdzniecības tirgos bija gandrīz iztīrīti pēc Ziemassvētku biznesa un jaunu kaušanai paredzēto dzīvnieku piegāde tagad ir ierobežota pēc plašās kaušanas pagājušā gada nogalē.

Par svaigu teļa gaļas eskalopu veikalā janvāra pirmajā pusē bija jāmaksā vidēji 17,62 eiro kilogramā, par 36 centiem vairāk nekā decembrī un par 32 centiem vairāk nekā 2003.gada janvārī.

Lasīt vairāk

Kaujamo cūku tirgus decembrī

Atkal ievērojami cenu zaudējumi

Kaujamo cūku tirgū apskatāmā mēneša sākumā turpinājās iepriekšējā mēneša cenu krituma tendence, jo kaušanai gatavu dzīvnieku piedāvājums saglabājās ļoti augsts. Taču nedēļā pirms Ziemassvētkiem lielais piedāvājums sastapās ar dzīvīgu vēlmi pirkt no kautuvēm. ES Komisijas lēmums piešķirt subsīdijas cūkgaļas privātai uzglabāšanai atkal radīja pozitīvu noskaņojumu tirgū. Decembra pēdējās nedēļās kaujamo cūku piedāvājums ievērojami samazinājies. Tādējādi tas apmierināja ierobežotās kautuvju vajadzības, un kotācijas spēja saglabāt savu līmeni līdz gadu mijai.

Mēneša E gaļas tirdzniecības klases kaujamām cūkām nobarojamie cūku nobarotāji vidēji mēnesī saņēma tikai 1,10 eiro par vienu kaujamā svara kilogramu, kas ir par vienpadsmit centiem mazāk nekā novembrī un par divpadsmit centiem mazāk nekā 2002.gada decembrī. Vidēji visās tirdzniecības klasēs E līdz P, kaušanas izmaksas bija 1,05, XNUMX eiro kilogramā, arī par vienpadsmit centiem zemākas nekā iepriekšējā mēnesī; iepriekšējā gada līmenim pietrūka par divpadsmit centiem.

Lasīt vairāk

Federālais gaļas pētniecības institūts kļūst par daļu no Federālā uztura un pārtikas institūta

No 26 zinātnieku amata vietām paliks 12

1. gada 2004. janvārī Federālā Patērētāju aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības ministrija mainīja iepriekšējā Federālā gaļas pētniecības institūta nosaukumu. Iestādi tagad sauc:

Federālais uztura un pārtikas pētniecības institūts,
Kulmbahas atrašanās vieta.

Lasīt vairāk

Liellopu gaļas tirgus decembrī

Piedāvājums augstāks nekā pērn

Gaļas liellopu piedāvājums bija bagātīgs, īpaši decembra pirmajā pusē. Tādējādi tas nepārprotami pārsniedza pārdošanas iespējas, jo pārskata mēneša sākumā pieprasījums pēc smalkākajiem un smalkākajiem griezumiem neatbilda ierastajām cerībām pirms Ziemassvētku brīvdienām. Pārdošana bija ne tikai ļoti gausa patēriņa sektorā, arī liellopu gaļas piegādes pa pastu nenesa būtisku atvieglojumu. Tāpēc pieejamo kaujamo liellopu piedāvājumu varēja tirgot tikai ar cenu koncesijām; īpaši jaunbuļļu cenas tika pakļautas ievērojamam spiedienam. Tikai nedēļu pirms Ziemassvētkiem pieauguma tendence vairs nebija tik liela, pieprasījums pieauga un cenas stabilizējās. Tomēr ar to nepietika, lai atbilstu iepriekšējā mēneša vai iepriekšējā gada vidējai izmaksas cenai.

Par jaunbuļļiem gaļas tirdzniecības klasē R3 ražotāji decembrī vidēji saņēmuši tikai 2,21 eiro par kilogramu kautsvara; kas bija par deviņiem centiem mazāk nekā novembrī un par vismaz 38 centiem jeb gandrīz 15 procentiem mazāk nekā pirms gada. R3 klases telēm vidējā cena 2,23 eiro par kilogramu bija par diviem centiem zemāka nekā iepriekšējā mēnesī un par vienu centu zemāka nekā 2002.gada decembrī. Ieņēmumi par O3 kategorijas kaujamām govīm no novembra līdz decembrim samazinājās vēl par astoņiem centiem. tikai 1,45 eiro par kilogramu; līdz ar to par 15 centiem nokrita iepriekšējā gada salīdzināmais līmenis.

Lasīt vairāk

Cūkgaļa bieži tiek pārdota

Sirsnīgs un lēts

Lēti cūkgaļas izcirtņi pašlaik patērētājiem bieži vien ir pieejami ļoti lēti mazumtirgotāju īpašajos piedāvājumos. Cūkgaļas knābis vai biezā ribiņa dažkārt ir no 1,99 eiro kilogramā; par cūkgaļas vēderu, svaigu rupjo desu vai ripinātu cepeti jāmaksā ap diviem līdz trīs eiro. Cūkgaļas kakla cepetis bez kauliem jeb cūkgaļas gulašs maksā nedaudz zem četriem eiro kilogramā.

Arī parastās veikalu cenas turpina būt patērētājam draudzīgas, jo Vācijas tirgus šogad atkal tiks plaši apgādāts ar cūkgaļu. Cūkgaļas karbonāde janvāra sākumā vidēji valstī maksāja 5,65 eiro kilogramā, par 17 centiem mazāk nekā 2003.gada sākumā, par 42 centiem mazāk nekā 2002.gadā un pat par 80 centiem mazāk nekā 2001.gada janvāra sākumā.

Lasīt vairāk

Vistas cenas paliek lētas

Vācijas ražošana turpina pieaugt 2004. gadā

Arī Vācijas patērētāji tuvāko nedēļu laikā var rēķināties ar patērētājam draudzīgām vistas cenām, jo ​​piedāvājums saglabājas pietiekami labs. Rezultātā veidojas iepriekšējām cenām līdzīgas cenas, kas vidēji bija ievērojami zemākas nekā 2002. un 2001. gadā. Piemēram, svaiga vistas šnicele 2003. gadā bija pieejama vidēji par 7,89 eiro kilogramā, 2002. gadā tā maksāja 8,52 eiro par kilogramu, savukārt 2001.gadā - GSE krīzes gadā liellopu gaļas tirgū - pat 9,44 eiro.

Paredzams, ka Vācijas iekšzemes kopprodukcija, kas 2003. gadā pieauga par aptuveni trim procentiem līdz aptuveni 1,07 miljoniem tonnu, turpinās pieaugt. Imports no Nīderlandes, mūsu nozīmīgākā ārvalstu piegādātāja, pēc putnu gripas izraisītajiem pārtraukumiem, visticamāk, neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, taču no pievienošanās valstīm gaidāms vairāk preču. Tas ierobežos pakalpojumu sniedzēju cenu diapazonu uz augšu.

Lasīt vairāk

Kaujamo teļu tirgus decembrī

Citāti viegli pievienot

Kautuvēs decembrī kaušanai bija pieejams nedaudz vairāk teļu nekā iepriekšējā mēnesī, taču lielāks piedāvājums apmierinājās ar pārsvarā strauju pieprasījumu. Līdz ar to izmaksu cenas nedaudz stabilizējās, taču nesasniedzot iepriekšējā gada augsto līmeni.

Pa pastu nosūtāmo kautuvju un gaļas izstrādājumu ražotņu iepirkumu posmā federālais vidējais svērtais vienreizēji nokautiem teļiem decembrī pieauga par diviem centiem līdz 4,87 eiro par kilogramu nokautā svara, liecina provizoriskais apskats. Tādējādi 2002. gada decembrī maksātās cenas bija par 14 centiem zemākas.

Lasīt vairāk

Liellopu populācija turpina samazināties

Kā ziņo Federālais statistikas birojs, 2003.gada novembrī Vācijā lauku saimniecību novietnēs atradās 13,3 miljoni liellopu, tostarp 4,3 miljoni slaucamo govju, un 26,5 miljoni cūku, tostarp 10,4 miljoni nobarojamo cūku. To liecina provizoriskie reprezentatīvās apsekošanas rezultāti par liellopu un cūku skaitu saimniecībās uz 3.gada 2003.novembri.

Liellopu skaits, salīdzinot ar 2002.gada novembri, samazinājies par 383 000 dzīvnieku jeb 2,8%. Ar diviem izņēmumiem (1990. gada decembris un 1994. gada maijs) lopu skaita samazināšanās turpinās kopš 2001. gada. Laika posmā no 2002.gada novembra līdz 2003.gada novembrim dzīvnieku skaits kategorijās "kaujamie, lauksaimniecības un vaislas dzīvnieki" (- 131 000 dzīvnieku jeb - 4,3%) un "jaunlopi" (- 100 000 dzīvnieku jeb - 4,6%).

Lasīt vairāk

Linde saldēšanas tehnoloģiju izmanto ārpakalpojumu sniedzējiem

Linde AG, Vīsbādene, kā plānots, atdalīja savu saldēšanas tehnoloģiju nodaļu un mainīja to par neatkarīgu juridisko formu 1. gada 2004. janvārī. Jaunais uzņēmums "Linde Kältetechnik GmbH & Co. KG", kura galvenā mītne atrodas Ķelnē-Sīrtā, ir Eiropas tirgus līderis ar aptuveni 900 miljonu eiro pārdošanas apjomu, 6.300 darbiniekiem un ražotnēm Eiropā, Dienvidamerikā un Āzijā un otrajā vietā visā pasaulē. komerciālām saldēšanas un saldēšanas iekārtām, kā arī atbilstošām saldēšanas sistēmām un pakalpojumiem.

"Kā lielam piegādātājam gandrīz visām starptautiskajām pārtikas preču ķēdēm, juridiskā neatkarība mums paver papildu biznesa iespējas. Ar iespējamiem sadarbības partneriem nākotnē varam piedāvāt saviem klientiem vēl plašāku pakalpojumu klāstu visā pasaulē – sākot no būvniecības plānošanas un attālinātās uzraudzības. tirgus līdz pabeigtu hipermārketu izveidei," sacīja Hubertus Krossa, Linde AG valdes loceklis un atbildīgs par saldēšanas tehnoloģiju. "Tādējādi mēs stiprinām uzņēmēju atbildību par saldēšanas tehnoloģijām, un tajā pašā laikā mēs turpināsim uzlabot izmaksu struktūras." Nesenā pagātnē Linde ir investējusi aptuveni 30 miljonus eiro informācijas tehnoloģijās vien saldēšanas tehnoloģijās, lai turpinātu optimizēt ražošanas procesus un pasūtījumu apstrādi Maincas, Ķelnes un Berounas vietās Čehijā.

Lasīt vairāk

Dr. Reinhards Grandke jaunais rīkotājdirektors

Biroja maiņa DLG

2004. gada sākumā Dr. Reinhards Grandke pārņēma Vācijas Lauksaimniecības biedrības (DLG) vispārējo vadību. Viņš gūst panākumus Dr. Dītrihs Rīgers, kurš pensijā aizgāja 2003. gada beigās 65 gadu vecumā. 40 gadus vecais Dr. Pēc lauksaimniecības mācekļa Beigšanas Lejassaksijā un lauksaimniecības studijām Gießen Universitātē, koncentrējoties uz lopkopību, kā arī doktora grādu, Grandke no 1991. līdz 1994. gadam vadīja Centrālo apsēklošanas kooperatīvu kā rīkotājdirektors. Pēc tam viņš piecus gadus strādāja par vadības konsultantu slavenajā Frankfurtes konsultāciju uzņēmumā Hirzel Leder & Partner, specializējoties stratēģijā, projektu vadībā un organizācijā. 1998. gadā DLG direktoru padome viņu iecēla par Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta rīkotājdirektoru. Kopš 2002. gada Dr. Grandke ir viens no diviem DLG rīkotājdirektora vietniekiem.

Lasīt vairāk